Aukstā Vidusjūras kontinentālā klimata skaidrojums
Aukstais Vidusjūras kontinentālais klimats, kas Köppen klasifikācijā apzīmēts kā Dsd, ir rets un ekstrēms klimats, kas apvieno Vidusjūras sauso vasaru ar kontinentālo iekšzemju bargajiem aukstumiem. Tas galvenokārt sastopams Centrālāzijas augstkalnu reģionos, piemēram, Pamira kalnos un Tibetas plakankalnē, kur ziemas temperatūra pazeminās zem -38°C, bet vasaras ir siltas un sausas. Šis klimats sastopams tikai dažās vietās pasaulē, padarot to par aizraujošu objektu klimata entuziastiem. Sezonāli ziemas ir garas, tumšas un nežēlīgi aukstas, ar sniega segu, kas saglabājas mēnešiem ilgi. Vasaras ir īsas, bet samērā maigas, ar diennakts maksimumu 15–25°C un ļoti mazu nokrišņu daudzumu – bieži vien mazāk par 50 mm veģetācijas periodā. Kraukšķīgais kontrasts starp kaulus sāpinošu aukstumu un sausām, saulainām vasarām veido retas veģetācijas ainavu, galvenokārt izturīgus krūmus un zāles.
Par Cold Mediterranean Continental klimatu
Köpper kods Dsd sadalās: D – kontinentāls, aukstākā mēneša temperatūra zem -3°C; s – sausa vasara, t.i., sausākais vasaras mēnesis saņem mazāk par 30 mm un mazāk par vienu trešdaļu no slapjākā ziemas mēneša nokrišņiem; d – ārkārtīgi auksts, aukstākā mēneša vidējā temperatūra zem -38°C. Šī kombinācija ir diagnostiska: tā atspoguļo klimatu ar izteiktu vasaras sausumu, līdzīgi Vidusjūras reģionam, bet kontinentālos apstākļos, kur ziemas ir daudz aukstākas nekā to mērenās joslas ekvivalenti. Diagnostiskais slieksnis 'd' nav formāli definēts Köppen, bet mūsdienu sistēmās bieži tiek lietots, lai atšķirtu vissmagākās ziemas galējības.
Temperatūras un nokrišņu modeļi ir izteikti sezonāli. Ziemas dominē kalendārā, ar vidējo maksimumu ap -20°C un minimumu zem -40°C aukstākajā periodā. Sniega daudzums ir mērens, jo gaiss bieži ir pārāk sauss, lai izraisītu spēcīgus nokrišņus, bet sniegs, kas uzkrīt, saglabājas aukstuma dēļ. Pāreja uz pavasari ir īsa, ar strauju temperatūras kāpumu un strauju sniega kušanu. Vasara, parasti no jūnija līdz augustam, nes siltas dienas (15–25°C) un vēsas naktis (5–10°C). Nokrišņu šajā periodā ir minimāli, bieži mazāk par 10 mm mēnesī, radot putekļainu, sausu ainavu. Rudens ir īss, ar strauju temperatūras kritumu, un pirmais sniegs ierodas oktobrī.
Ceļotājiem labākais apmeklējuma laiks ir no jūnija beigām līdz augusta sākumam, kad laiks ir vislīdzīgākais, ceļi ir izbraucami un debesis skaidras. Tomēr pat vasarā nakts temperatūra var tuvoties sasalšanas punktam, tāpēc komplektēšana ir kritiska: izolēta jaka, flīss, termoveļa, cepure, cimdi un izturīgi zābaki. Saulesbrilles un saules aizsargkrēms ir nepieciešami, ņemot vērā spēcīgo sauli lielā augstumā. Ziemas ceļojumi ir ārkārtīgi bīstami un paredzēti tikai pieredzējušiem alpīnistiem; temperatūra var pazemināties zem -50°C.
Ievērojamas vietas ar Dsd klimatu ietver pilsētu Murghab Pamira kalnos Tadžikistānā (augstums 3 576 m), kur janvārī vidējā temperatūra ir -18°C, bet var pazemināties līdz -50°C, un jūlijā vidējā temperatūra ir 15°C ar gandrīz bez lietus. Vēl viena ir augstkalnu stacija Andermatt Šveicē? Nē, tā ir Dfc. Patiesībā Dsd ir ārkārtīgi rets; tikai daži punkti Tibetas plakankalnē vai Altaja kalnos varētu atbilst. Klimata pieredze atšķiras: zemākos platuma grādos vasaras dienas ir garākas un intensīvākas, savukārt augstākā platuma grādos (piemēram, 40°N) dominē izteikts diennakts temperatūras diapazons. Ekstrēmais aukstums un sausās vasaras ierobežo lauksaimniecību un padara cilvēku dzīvošanu sarežģītu.
Bieži uzdotie jautājumi
Kur rodas auksts Vidusjūras kontinentālais klimats?
Šis retais klimats sastopams Centrālāzijas augstkalnu reģionos, piemēram, Pamira kalnos (piem., Murghab, Tadžikistānā) un Tibetas plakankalnē. Tas prasa ekstrēma ziemas aukstuma un sausas vasaras kombināciju, kas ir gandrīz unikāla šiem augstkalnu kontinentālajiem iekšzemes apgabaliem.
Kāda ir atšķirība starp Dsd un Dsa?
Abiem ir sausa vasara (s) un aukstas ziemas (D), bet Dsa aukstākā mēneša vidējā temperatūra ir starp -38°C un -3°C, savukārt Dsd ir vēl aukstāks – vismaz viens mēnesis ir zem -38°C. Dsd piedzīvo daudz bargāku ziemas aukstumu, padarot to par vienu no visskarbākajiem klimatiem uz Zemes.
Kā Dsd atšķiras no tipiska Vidusjūras klimata (Csa)?
Tipisks Vidusjūras klimats (Csa) ir ar maigu, mitru ziemu un karstu, sausu vasaru, bez mēneša zem 0°C. Dsd savukārt ir ar nežēlīgi aukstu ziemu (zem -38°C) un īsu, vēsu, sausu vasaru. 'Vidusjūras' aspekts ir tikai vasaras sausuma modelis, nevis temperatūras režīms.
Vai aukstais Vidusjūras kontinentālais klimats ir piemērots ceļošanai?
Tikai vasarā (jūnijs–augusts), kad temperatūra ir maiga un ceļi ir atvērti. Pat tad naktis ir aukstas, un ainava ir sausa. Ziema ir ārkārtīgi bīstama pārmērīgā aukstuma un izolētības dēļ. Tas ir vislabāk piemērots piedzīvojumu meklētājiem un pētniekiem.
Kādi augi aug Dsd klimatā?
Veģetācija ir reta un sastāv no sausumizturīgām un aukstumizturīgām sugām, piemēram, spilvenveida augiem, zālēm un izturīgiem krūmiem. Koku nav, jo ir pārāk auksts un sauss. Veģetācijas periods ir tikai dažas nedēļas.
Kāds ir Köppen klimata klasifikācijas kods Dsd?
Dsd apzīmē kontinentālo klimatu (D) ar sausu vasaru (s) un ekstrēmu ziemas aukstumu (d). 'd' sufikss ir neoficiāls, bet plaši lietots modifikators, kas norāda, ka aukstākā mēneša vidējā temperatūra ir zem -38°C, padarot to par vienu no aukstākajiem klimata tipiem.